Drukāt

Ar 2010. gada janvāri par rentgena izmantošanu diagnostikā būs jāmaksā
05.01.2010


Ar 2010. gada janvāri rentgena izmantošana kļūst par maksas pakalpojumu visām iedzīvotāju grupām. Tas attieksies uz visu veidu izmeklējumiem pacientiem, kuri saņems pakalpojumu poliklīnikās vai traumu punktos. Arī gadījumos, ja rentgens tiks izmantots neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. To nosaka  2009. gada 22. decembrī pieņemtie MK noteikumu Nr.1630 "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas stājas spēkā 01.01.2010.

Pēc mediķu domām, nepieņemams un absurds ir lēmums, ka turpmāk valsts neapmaksā rentgenoloģiskos izmeklējumus, definējot tos kā maksas pakalpojumu visām iedzīvotāju grupām, t.sk. arī bērniem, invalīdiem un trūcīgām personām.

Noteikumi paredz, ka gandrīz visos gadījumos kā vienīgā valsts apmaksātā attēla diagnostikas metode tiek noteikta datortomogrāfija( CT). Līdz šim visu diagnostisko un ārstniecisko manipulāciju pielietošanā tika ievērots princips - no vienkāršākā un nekaitīgākā uz komplicētāko un bieži vien arī riskantāko, no lētākā uz dārgāko. Tagad šis princips, nosakot maksu par rentgena pielietošanu izmeklējumos, ir izslēgts. Jaunie nosacījumi, kā secina mediķi nepamatoti liek pacientus jau sākotnēji izmeklēt, pielietojot dārgākos pacientu izmeklējumu instrumentus. Tā netiks taupīti ne valsts, ne iedzīvotāju finanšu resursi. Bažas rada fakts, ka  visi pacienti, t.sk. arī bērni, alternatīvajā izmeklējumos nepamatoti saņems ievērojami - vairāku desmitu reižu lielāku jonizējošā starojuma devu, kas ir pilnīgi pretrunā ar visu normatīvo dokumentu prasībām diagnostiskajā radioloģijā. Tāpat nav saprotams lēmums neapmaksāt rentgena izmeklējumus neiroloģijas, tuberkulozes u.c. slimību diagnosticēšanas un kontroles gadījumos.

Noteikumi paredz arī atsevišķus valsts apmaksātus rentgena izmeklējumus, bet nesaprotams ir to izvēles princips.  Piemēram, kāpēc skeleta izmeklējumus pie iespējama iegurņa un augšstilba kaulu bojājuma var apmaksāt, bet citu skeleta daļu – augšējās ekstremitātes, apakšstilba un pēdas bojājumu diagnostiku neapmaksā. Tāpat neizprotams ir noteikums, kas paredz, ka kakla un krūšu daļas skriemeļu, ribu lūzumu diagnostiku neapmaksā, bet jostas daļas skriemeļu un iegurņa kaulu lūzumu diagnostiku apmaksā.

Uzskatām, ka viens no galvenajiem uzdevumiem, grozot veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumus, bija uzlabot veselības aprūpes pieejamību - samazinot pacientu maksājumus un atvieglojot pacientu pieeju speciālistiem un izmeklējumiem akūtās situācijās, kā arī vienkāršot samaksas sistēmu ārstniecības iestādēm un atvieglot dažādas birokrātiskās procedūras. Jaunie noteikumi ne tikai neizpilda nevienu no šiem uzdevumiem, bet panāk pilnīgi pretēju efektu.

Aicinām tos steidzami atcelt sākt darbu pie jaunu „Vizuālās diagnostikas izmeklējumu apmaksas nosacījumu” izstrādes, kas skaidri un loģiski definētu dažādu traumu un saslimšanu vizuālās diagnostikas pamatprincipus, ņemot vērā slimības smagumu, nepieciešamību veikt dinamisko kontroli, kā arī pacienta sociālo stāvokli un valsts finansu līdzekļu taupīgu izlietošanu.
 




      Atpakaļ