Fiziskā persona – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs – var samazināt savu apliekamo ienākumu par saviem, kā arī par savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Par fiziskās personas ģimenes locekļiem ir uzskatāmi:

ü  fiziskās personas vecāki;

ü  fiziskās personas vecvecāki;

ü  fiziskās personas bērni;

ü  fiziskās personas mazbērni;

ü  fiziskās personas laulātais;

ü  fiziskās personas audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu(alimentus) tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet  ne ilgāk  kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

ü  fiziskās personas brālis, māsa, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku;

ü  fiziskās personas apgādībā esošu personu apgādājamie;

ü  persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti);

ü  maksātāja aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

 

Piemērs:

Gada laikā izmantoti ārstniecības pakalpojumi par 120 EUR, tad ja ir maksāts ienākuma nodoklis valsts pēc gada deklarācijas aizpildīšanas atmaksā 31.20 EUR. Tātad no katriem 10 EUR atmaksā 2.60 EUR.

 

   Katras personas attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot maksimālo normu EUR 213.43. Tas nozīmē, ja par personu, kura pati nav maksātāja, taksācijas gada laikā ir samaksāti par mācībām augstskolā EUR 426.86, tad taksācijas gada attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami EUR 213.43 tikai vienam viņas ģimenes loceklim.

 

Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu var ieskaitīt:

ü  izdevumus par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus nesedz slimokases;

ü  veiktās pacienta iemaksas;

ü  ar ārstēšanos rehabilitācijas iestādēs saistītos izdevumus;

ü  izdevumus par endoprotēžu un cita veida ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no slimokases vai citu personu līdzekļiem (Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.336 7.punkts).

 

Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu nevar ieskaitīt:

ü  redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu (briļļu un lēcu) iegādes izdevumus;

ü  izdevumus par ārstniecības līdzekļu (ārstniecisko preparātu, zāļu un vitamīnu), medicīnas ierīču un preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā no slimokases līdzekļiem (Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.336 8.punkts).

Taksācijas gada attaisnoto izdevumu ierobežojums  213.43 EUR neattiecas uz:

ü  izdevumiem par plānotajām operācijām;

ü  zobārstniecības pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu).

Šie izdevumi taksācijas gadā atskaitāmi no maksātāja apliekamā ienākuma pilnā apmērā (Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.336 3.punkts).

 

Piemērs:

Ja maksātājs  taksācijas  gada  laikā  ir  samaksājis par plānveida operāciju EUR 853.72, tad visa summa ir iekļaujama taksācijas gada attaisnotajos izdevumos.

 

Ja izglītības un ārstniecisko izdevumu, izņemot izdevumu par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, taksācijas gada kopsumma maksātājam vai viņa ģimenes loceklim pārsniedz Ls 150, maksātājs izdevumu pārsnieguma daļu var attiecināt uz nākamo piecu taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā (Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.336 4.punkts).

Izglītības un ārstnieciskie izdevumi, izņemot izdevumus par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, pārnesami uz nākamajiem pieciem  taksācijas gadiem arī gadījumā, ja fiziskai personai taksācijas gadā nav bijuši ar nodokli apliekami ienākumi.

Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem summu, kura pēc citu likumā maksātājam paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, tad attaisnotajos izdevumos taksācijas gadā neiekļautā summa nav atskaitāma no nākamo taksācijas gadu apliekamā ienākuma.

Maksātāja izdevumus par plānveida operāciju vai zobārstniecības pakalpojumiem, kuri pēc citu maksātājam likumā paredzēto summu atskaitīšanas pārsniedz atlikušo maksātāja apliekamā ienākuma apmēru, var sadalīt starp maksātāja ģimenes locekļiem, kuriem ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāju, bet attiecībā uz maksātāja ģimenes locekli šo izdevumu pārsnieguma summu var sadalīt starp maksātāju un citām personām, kurām ir tiesības uz attaisnotajiem izdevumiem par maksātāja ģimenes locekli (Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.336 3.1punkts).