21.09.2011


 

Iesprūdusi jūlijā piešķirtā veselības nauda!

20.09.2011 Māra Libeka 

Daudzviet izsmeltas kvotas un pacientiem jāmaksā no savas kabatas Kaut gan valdība jau jūlija vidū pieņēma rīkojumu veselības aprūpes nozarei papildus piešķirt 6,6 miljonus latu, no kuriem 2,7 miljoni atvēlēti ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, tomēr jau drīz būs oktobris, bet ambulatorās iestādes to vēl nav saņēmušas.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš regulāri atgādina, ka ambulatorajai aprūpei jādod "zaļā gaisma", jo ārstēšanās stacionāros izmaksā pārāk dārgi. Bet ministrija vilcinās ar piešķirtās naudas ieskaitīšanu, kaut daudzās ārstniecības iestādēs ir izsmeltas kvotas un pacientiem jāmaksā no savas kabatas.

Ne ministrijā, ne arī Veselības norēķinu centrā (VNC) nevarēja nosaukt nevienu objektīvu iemeslu, kāpēc tāda kavēšanās. Tikai vakar VNC interneta mājas lapā parādījās "Ambulatorajām ārstniecības iestādēm papildus piešķirtā finansējuma sadalījuma projekts", nevis precīzi skaitļi, cik kuram pārskaitīts.

Ministra preses sekretārs Oskars Šneiders skaidroja – lai būtu precīza aina, valdībai vēl ir jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību, kur būtu noteikti sadales kritēriji 

Nākamo pirmdien tos apspriedīšot Ministru kabineta komitejas sēdē, bet precīzi nav zināms, kad valdība tos pieņems.

Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars sacīja, ka slimnīcai nav viegli dzīvot tādā neziņā, jo visvairāk no tās cieš pacienti. Piemēram, pie acu ārsta pieraksts pilns jau līdz novembra beigām. Arī pie citiem speciālistiem rindā uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem jāgaida gandrīz mēnesis. B. Kokars uzsvēra, ka iestādei ir jāzina precīzi, cik liela naudas summa un kad tiks piešķirta, lai varētu aktivizēt vai piebremzēt ar pacientu pieņemšanu ambulatori. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inguna Liepa pastāstīja, ka pacientu rindas uz dienas stacionāru esot pietiekami garas, jo tur ir vienīgā iespēja saņemt plānveida ķirurģiju un rehabilitāciju. Jau no gada sākuma ir ierobežota pieejamība ambulatorajiem pakalpojumiem, jo piešķirtais finansējums ir precīzi sadalīts pa mēnešiem tā, lai to nepārsniegtu. Tāpēc papildus piešķirtie līdzekļi pacientiem ir ļoti nepieciešami, lai laikus varētu tikt vizītē pie ārstiem, jo daudzi nevar atļauties samaksāt no savas kabatas. Ja līdzekļus saņems gada beigās, tos nebūs iespējams apgūt, norādīja I. Liepa, atgādinot, ka reiz jau slimnīca ar šo problēmu saskārusies.

Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Viesturs Boka sacīja, ka ambulatorās kvotas šeit pārsniegtas par 700 tūkstošiem latu. Pagaidām gan pacientus tas neiespaidojot, bet slimnīcai pieaug parādi, tā laikus nevar samaksāt piegādātājiem par precēm. Arī "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds norādīja, ka ministrijas gausā rīcība pamatīgi ierobežo pieejamību ambulatorajiem pakalpojumiem – pacientiem jāgaida diezgan garās rindās.

Daļa pacientu samaksā paši, bet tad viņiem liek parakstīties, ka viņi atsakās no valsts apmaksātā pakalpojuma. Cilvēki ir neizpratnē, kāpēc to liek darīt.

Rēvalds skaidroja, ka šāda prasība ir ielikta MK noteikumos un ka ministrijas nodoms nav peļams – tā vēlas novērst situācijas, kad ārstniecības iestādes gandrīz ar varu spiež pacientus maksas medicīnas virzienā. Taču izpildījums šai prasībai esot dažāds. Ir iestādes, kur pacientam neko nepaskaidro, bet noliek priekšā veidlapu. Citur smalki un sīki izstāsta, kāpēc tas darāms, bet netrūkst arī tādu iestāžu, kur šo prasību ignorē. Septembrī veselības nozarei papildus tika piešķirts vēl 6,1 miljons latu, bet nav zināms, kad naudu būs iespējams saņemt.

 




      Atpakaļ