Datortomogrāfija
Datortomogrāfija (CT) ir moderna attēlu diagnostikas metode, kurā apvienots jonizējošais starojums un sarežģītas datortehnoloģijas ar kā palīdzību tiek iegūti cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēli, tādēļ šī metode ir daudz precīzāka un informatīvāka nekā parastais rentgenattēls.
Datortomogrāfija
Izmeklējuma kabinetā atļauts ienākt tikai pēc personāla uzaicinājuma.
Izmeklējumu veiks sertificēts radiologs vai radiologa-asistents pēc ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījuma.
Attēlus vēlāk analizē un iegūst mērījumus, kas palīdz izvērtēt orgānu, asinsvadu un citu struktūru anatomiskās īpašības, savstarpējās attiecības un patoloģisko procesu izplatību. Datortomogrāfiju var veikt jebkurai ķermeņa daļai.
SVARĪGI
- DT izmeklējums ir kontrindicēts grūtniecēm;
- DT izmeklēšanas laikā pacients saņem būtisku jonizējošo starojumu, tāpēc šim izmeklējumam ir striktas indikācijas un kontrindikācijas;
- Kontrastvielas ievadi ierobežo alerģiskās reakcijas.
Ar datortomogrāfiju izmeklē:
- deguna blakusdobumus,
- galvas smadzenes,
- vēdera dobuma orgānus- aknas, žultspūsli, aizkuņģa dziedzeri, liesu, virsnieres, nieres, limfmezglus
- iegurņa dobuma orgānus,
- krūšu dobuma orgānus - plaušas, videni,
- kakla mīkstos audus (aizdeguni, balseni, siekalu dziedzeri, vairogdziedzeri, u.c.),
- mugurkaulu (viens izmeklējums ir 4 skriemeļi), kaklu, krūšu, jostas, krustus un astes kaulu,
- visa skeleta kaulus un locītavas, arī mīksto audus,
- DATORTOMOGRĀFIJAS ANGIOGRĀFIJA – iespējams izmeklēt intrakraniālās (galvas) brahiocefālās (kakla), artērijas, krūšu daļas un vēdera aortu, nieru artērijas, kāju artērijas.
Kas notiek procedūras laikā?
Veicot izmeklējumu, pacients tiek noguldīts uz speciāla galda, ap kuru izmeklēšanas laikā rotē rentgenspuldze. Izmeklēšana pacientam nav sāpīga un nepatīkama. Tās laikā ļoti svarīgi ir, lai pacients uz izmeklējuma galda nekustētos. Krūšu kurvja un vēdera dobuma izmeklēšanas laikā pacientam uz 10-20 sekundēm jāaiztur elpa.
Izmeklēšanas laikā nereti nepieciešams ievadīt vēnā kontrastvielu, no kā nereti rodas siltuma sajūta. Tā ir normāla parādība un nekādā gadījumā neliecina par bīstamām organisma blakusreakcijām uz kontrastvielu.
Kā sagatavoties procedūrai?
- Uz izmeklējumu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un ārsta nosūtījums, kā arī iepriekšējo izmeklējumu rezultāti un/vai attēli (ja tādi ir);
- Pirms DT izmeklējuma ar kontrastvielas ievadi jāizdzer vismaz 500 ml ūdens, pēc izmeklējuma dienas laikā jādzer vairāk ūdens, nekā parasti ( aptuveni 2 litri);
- Vēlams neēst 2 h pirms izmeklējumiem, kuru laikā plānots ievadīt intravenozu kontrastvielu;
- DT izmeklējumos bieži nepieciešama kontrastvielas ievade vēnā, tādēļ pirms izmeklējuma pacientam nepieciešams noteikt seruma kreatinīna līmeni. Tā ir analīze, kas liecina par nieru funkcionālo stāvokli, jo vēnā ievadītā kontrastviela no organisma izdalās caur nierēm;
- Uz DT kolonoskopiju pacientam jāierodas ar iztukšotu zarnu traktu, tādēļ pirms izmeklējuma jālieto speciāli perorāli līdzekļi;
- Ja nepieciešams izvērtēt koronāros asinsvadus, pacienta sirdsdarbības ātrumam jābūt līdz 60 reizēm minūtē, nepieciešamības gadījumā pirms izmeklējuma jāgatavojas, lietojot ģimenes ārsta vai kardiologa norādītos medikamentus.
Vai procedūra ir kaitīga?
Starojuma deva šīs procedūras laikā ir augstāka, nekā veicot parasto rentgenuzņēmumu, taču izmeklēšanas risks ir minimāls un blakusefektu nav. Iespējamo ģenētisko seku dēļ no DT izmeklējumiem jāizvairās grūtniecēm
Reti, bet ir iespējamas blakusreakcijas uz kontrastvielas ievadīšanu vēnā.